2016.gada 3.martā pieņemtais Energoefektivitātes likums lielu daļu no Latvijas lielajiem uzņēmumiem (komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro) un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas) ir nostādījis sarežģītas, bet obligātas izvēles priekšā, kuru no likuma prasībām izpildīt – veikt obligāto energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un ISO 14001 paplašinājuma ietvaros. Protams, ir vēl iespēja nomaksāt valsts aprēķināto sodu par prasību neizpildi, bet tā ir problēmas atlikšana, nevis risinājums. Par cik virkne klientu mums ir jautājuši, kuru no variantiem izvēlēties, tad ieskatam esam sagatavojuši vispārīgu priekšrocību un trūkumu aprakstu katram variantam. 

Obligātais energoaudits

Priekšrocības:

• veicams vienreiz, pēc tam jāatkārto tikai pēc četriem gadiem;
• vairumā gadījumu izmaksās lētāk nekā energopārvaldības sistēmas ieviešana, jo īpaši pie sekojošiem nosacījumiem:
  • uzņēmumam nav ieviests neviens no ISO standartiem;
  • energoresursu izmaksas sastāda niecīgu daļu no uzņēmuma izmaksu pozīcijām;
  • tiek definēts, ka obligātais energoaudits tiek veikts tikai formālu prasību izpildei;
  • uzņēmuma īpašumā ir neliels ēku skaits;
  • nākamo četru gadu laikā ir paredzētas būtiskas izmaiņas jūsu uzņēmuma darbības profilā vai energoietilpīgo īpašumu portfelī.
• ja uzņēmumam jau pirms obligātā energoaudita budžetā ir bijušas ieplānotas trīs būtiskas energoefektivitāti uzlabojošas aktivitātes, kuras varētu akceptēt arī rūpnieciskais energoauditors.

Trūkumi:

• būtiskākais trūkums – pēc obligātā energoaudita pabeigšanas jums nākamo četru gadu laikā būs jāievieš trīs energoauditora  ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi. Teorētiski nevienu no institūcijām (gan obligātā energoaudita veicēju, gan vēlāk valsts atbildīgo ierēdniecību) var neuztraukt fakts, ka šo trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu realizēšanai ir vajadzīgas investīcijas, kuras uzņēmums nevar atļauties. Līdz ar to īstermiņa ietaupījums uz obligātā energoaudita izmaksu rēķina var izvērsties par neadekvātu izmaksu pieaugumu energoefektivtātes aktivitāšu realizācijai;
• obligātā audita ietvaros gandrīz netiek iesaistīts uzņēmuma personāls, līdz ar to jūs zaudējat iespēju ietaupīt izmaksas uz cilvēciskā faktora rēķina (ietaupījums var sasniegt 5-15% apmēru tikai uz personāla iesaistes rēķina).

Secinājums

Obligātais energoaudits noteikti ir jūsu izvēle priekšrocību uzskaitīto nosacījumu gadījumos. Ja tomēr izlemjat par labu obligātajam energoauditam arī citu nosacījumu gadījumā, tad aktīvi sekojat līdzi izvēlētā obligātā energoaudita izpildītāja darbam un tā potenciālajiem slēdzieniem. Noteikti centieties vienoties ar energoauditoru par jums izdevīgāko energoefektivitātes aktivitāšu identificēšanu un iekļaušanu gala slēdzienā.

Energopārvaldības sistēma

Priekšrocības:

• pareizi ieviesta un uzturēta spēj sniegt reālus un būtiskus energoresursu izmaksu ietaupījumus;
• vienkārši un salīdzinoši lēti ieviešama, ja uzņēmumā jau ir ieviests ISO standarts. Vairums energopārvaldības punktu ir pārnesami vai adaptējami no esošā standarta;
• uzņēmums pats nosaka, kuras energoefektivitātes aktivitātes sniedz vislielāko enerģijas vai ekonomisko atdevi. Tādejādi ir garantija, ka tiks ieviestas tikai tās aktivitātes, kuras ir nepieciešamas uņēmuma attīstībai vai arī kuras atbilst uzņēmuma ekonomiskajai kapacitātei;
• starptautiski atzītie ISO 50001 vai paplašinātais ISO 14001 var potenciāli sniegt priekšrocības vietējos vai starptautiskos iepirkumos, jo pašlaik no Eiropas Savienības izpildinstitūcijām tiek aktīvi virzīta ideja par papildpunktu piešķiršanu valstu iepirkumos tiem uzņēmumiem, kuri ir ieviesuši energopārvaldības sistēmu;
• labs mārketinga un sabiedrisko attiecību instruments, ko izmantot sava uzņēmuma tēla nostiprināšanai.

Trūkumi:

• potenciāli lielākas izmaksas dēļ ikgadējiem ārējiem auditiem un resertifikāciju ik pēc 3 gadiem;
• energopārvaldības sistēmas ieviešana var sasniegt būtiskas izmaksas, ja uzņēmumam nav līdzšinējas pieredzes darbā ar ISO standartiem;
• energopārvaldības sistēmas ikdienas darbības uzturēšanas prasību izpilde var tikt uztverta kā papildus darbs un apgrūtinājums uzņēmuma personālam. 

Secinājums

Ja energoresursu izmaksu apjoms ir nozīmīga uzņēmuma izmaksu sastāvdaļa un jūs reāli vēlaties uzlabot uzņēmuma energoefektivitāti, tad ir vērts ieviest energopārvaldības sistēmu. Sistēmas darbības būtība savā ziņā garantē nepārtrauktu darbu pie uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanas. Tomēr ņemiet vērā, ka energopārvaldības sistēma pieprasa salīdzinoši augstu uzņēmuma personāla iesaistīšanās un zināšanu pakāpi, tāpēc rūpīgi attiecieties pret darbinieku iesaisti un izvērtējiet, vai jūsu personāls spēs sadzīvot ar energopārvaldības sistēmas ikdienas prasībām.