Turpinot iepriekšējā nedēļā aizsākto diskusiju par AS “Sadales tīkls” ierosināto un SPRK apstiprināto tarifu sekām, vēlējos pateikties visiem www.delfi.lv raksta komentētājiem (raksta oriģināls šeit), jo tas deva pārliecību, ka sabiedrība tomēr nav tik naiva kā par to domā vismaz daļa no atbildīgo lēmumu pieņēmējiem.
2016.gada 3.martā pieņemtais Energoefektivitātes likums lielu daļu no Latvijas lielajiem uzņēmumiem (komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro) un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas) ir nostādījis sarežģītas, bet obligātas izvēles priekšā, kuru no likuma prasībām izpildīt – veikt obligāto energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un ISO 14001 paplašinājuma ietvaros. Protams, ir vēl iespēja nomaksāt valsts aprēķināto sodu par prasību neizpildi, bet tā ir problēmas atlikšana, nevis risinājums. Par cik virkne klientu mums ir jautājuši, kuru no variantiem izvēlēties, tad ieskatam esam sagatavojuši vispārīgu priekšrocību un trūkumu aprakstu katram variantam.
Marta beigās 272 Latvijas uzņēmumiem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija nosūtīja informatīvu vēstuli ar paziņojumu par obligātā energoaudita veikšanu līdz 2015.gada 5.decembrim. Kāds ir pamats šai vēstulei, kas ir obligātais energoaudits, un kuriem uzņēmumiem ir jāsāk rīkoties?
Novembra beigās Londonā, kopīgi ar tādiem smagsvariem kā E.ON, EDF, RWE, Gazprom un Vattenfall apmeklējot ikgadējo Thomson Reuters (viens no pasaules vadošajiem analītiskās informācijas avotiem) enerģijas lietotāju grupas tikšanos (Energy User Group Meeting 2014), radās vairākas pārdomas par Eiropas un Baltijas elektroenerģijas cenu nākotni.
2013.gadā izmaksas virs tirgus cenas par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģijas veidoja 210 miljonus EUR. Izmaksas izdalot ar elektroenerģijas gala lietotāju patēriņu, SPRK nosaka obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK. Esam sagatavojuši dažus grafikus, kas ļaus Jums labāk saprast situāciju.
Tā kā pēdējās nedēļās, un, jo īpaši, pirmdien pēc AS “Latvenergo” preses konferences (sk. video) mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas radītais izmaksu kāpums ir kļuvis ievērojami skaidrāks, papildinām RCG komandas janvāra sākumā publicēto rakstu “Mājsaimniecību tirgus (1/2)” ar sekojošu informāciju:
Ņemot vērā klientu izrādīto interesi par mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanu, esam sagatavojuši vispusīgu un vizuāli izsmeļošu ieskatu, kurš sniegs Jums nepieciešamās atbildes par izmaiņām, kas sagaida Latvijas mājsaimniecības pēc 2014.gada 1.aprīļa. Ja tomēr rodas neskaidrības, aicinām Jūsu jautājumus pievienot komentāru sadaļā, un centīsimies atbildēt!
Vidējā aritmētiskā decembra cena elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot (NPS) sistēmā bija 32,66 EUR/MWh (22,95 LVL/MWh), savukārt Baltijā tā svārstījās no 36,84 EUR/MWh (25,89 LVL/MWh) Igaunijā līdz 37,48 EUR/MWh (26,34 LVL/MWh) Latvijā un Lietuvā. Latvijas un Lietuvas cenas kopš Latvijas cenu reģiona atvēršanas ir bijušas vienādas visās stundās.
Vidējā aritmētiskā novembra cena elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot (NPS) sistēmā bija 36,70 EUR/MWh (25,79 LVL/MWh), savukārt Baltijā tā svārstījās no 42,32 EUR/MWh (29,74 LVL/MWh) Igaunijā līdz 47,32 EUR/MWh (33,26 LVL/MWh) Latvijā un Lietuvā. Latvijas un Lietuvas cenas kopš Latvijas cenu reģiona atvēršanas ir bijušas vienādas visās stundās.
Vidējā aritmētiskā oktobra cena elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot (NPS) sistēmā bija 38,34 EUR/MWh (26,95 LVL/MWh), savukārt Baltijā tā svārstījās no 46,77 EUR/MWh (32,87 LVL/MWh) Igaunijā līdz 64,22 EUR/MWh (45,13 LVL/MWh) Latvijā un Lietuvā. Latvijas un Lietuvas cenas kopš Latvijas cenu reģiona atvēršanas ir bijušas vienādas visās stundās.