Novembra beigās Londonā, kopīgi ar tādiem smagsvariem kā E.ON, EDF, RWE, Gazprom un Vattenfall apmeklējot ikgadējo Thomson Reuters (viens no pasaules vadošajiem analītiskās informācijas avotiem) enerģijas lietotāju grupas tikšanos (Energy User Group Meeting 2014), radās vairākas pārdomas par Eiropas un Baltijas elektroenerģijas cenu nākotni.

Ekspertu prezentācijās un neformālajās sarunās dominēja viedoklis, ka ir gaidāma elektroenerģijas tirgus cenu stagnācija, subsidētai atjaunojamo energoresursu (AER) elektroenerģijai pārpludinot tirgu un nākotnes ekonomikas izaugsmei saglabājoties neskaidrai. Baltijas un, jo īpaši, Latvijas un Lietuvas patērētājiem tās ir labas ziņas, jo, ļoti ticams, tirgus cenas virs 50 EUR/MWh atzīmes paliks pagātnei vismaz nākamos 10 gadus tiklīdz NordBalt un LitPol starpsavienojumi būs nodoti komerciālai lietošanai (2015.gada beigas – 2016.gada sākums).

Grafiks 1: Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus cenu ilgtermiņa prognoze bāzes un zemu CO₂ cenu scenārijam (avots: Thomson Reuters, Energy User Group Meeting 2014, London, 27 Nov 2014)

Tai pašā laikā jāņem vērā, ka ogļu un citu CO₂ ietilpīgu, t.sk. degslānekļa, elektrostaciju nosacītais uzvaras gājiens (vismaz attiecībā pret gāzes elektrostacijām) strauji “nodedzina” AER radītos vides ieguvumus, liekot Briseles politiķiem meklēt veidus, kā panākt, viņuprāt, vēlamo rezultātu, lai tuvotos jau iezīmētajiem 2030.gada klimata un enerģētikas politikas mērķiem. Šeit, protams, domāta sarežģītā burtu kombinācija EU ETS MSR jeb Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tirgus stabilitātes rezerve (MSR). Plāns, kurš Eiropas Komisijas (EK) vadībā no šī gada 22.janvāra ieguvis konkrētākas aprises, paredz būtisku CO₂ cenu stimulēšanu, mākslīgi samazinot emisijas kvotu piedāvājumu tirgum. Tas tad arī ir galvenais faktors, kas tuvākajā nākotnē varētu pacelt elektroenerģijas tirgus kopējo cenu līmeni, tādējādi ļaujot atgūties nesubsidētās ģenerācijas īpašniekiem. Prognozes ir nepateicīgs uzdevums, tomēr Thomson Reuters labāko analītiķu radītais modelis sniedz šādu nākotnes redzējumu:

Grafiks 2: Eiropas CO₂ tirgus cenu ilgtermiņa prognoze (avots: Thomson Reuters, Energy User Group Meeting 2014, London, 27 Nov 2014)

Būtiski uzsvērt, ka no CO₂ cenu stimulēšanas viedokļa nav pārāk svarīgi, ka ES īpatsvars veido vien ~10% no pasaules siltumnīcefektu izraisošo gāzu (GHG) emisijām ar stabilu īpatsvara samazināšanās tendenci vai ka Eiropas kopējās elektroenerģijas cenas attiecībā pret Āziju un ASV nav pārāk konkurētspējīgas. Pats svarīgākais, ko par to domā Eiropas Parlamenta (EP) locekļi un cik fokusēts ir vienas vai otras pozīcijas lobijs. Thomson Reuters ir apkopojis dotā brīža provizoriskā atbalsta pozīcijas:

Grafiks 3: CO₂ tirgus stabilitātes rezerves (MSR) provizoriskais atbalsts (avots: Thomson Reuters, Energy User Group Meeting 2014, London, 27 Nov 2014)

Kā redzams, atbalsts ES ETS reformai ir pietiekami daudzskaitlīgs, tomēr uzmanība būtu jāpievērš balsu skaitam, kas nepieciešamas “bloķējošas minoritātes” (blocking minority) sasniegšanai. Vai poļi, kuri nekautrējas atklāti paust, ka savu nākotnes ģenerāciju joprojām balstīs uz CO₂ ietilpīgajām ogļu elektrostacijām, atradīs sabiedrotos (2013.gada balsojuma rezultāti apskatāmi šeit)? Vai lielo elektroenerģijas patērētāju lobiju grupas spēs konkurēt ar fokusētajajām ģenerācijas lobiju grupām? Visbeidzot, kas notiks ar globālo ekonomiku pie krītošajām naftas cenām? Tam visam vajadzētu noskaidroties 2015.gadā!

Tikmēr labākais, ko var darīt patērētājs, ir censties izmantot esošās situācijas sniegtās iespējas, lai pārspētu konkurentus, kā arī aizvien lielāku uzmanību pievērst sava elektroenerģijas patēriņa optimizācijai, jo tā ir vienīgā rēķina sadaļa, kuru patērētājs var kontrolēt un ietekmēt pats! Lai izdodas!

Ja Jums interesē plašāks ieskats nākotnes prognozēs un kā tās ietekmēs Jūsu elektroenerģijas izmaksām, kontaktējieties ar mums, un RCG eksperti Jums palīdzēs!